"Nav jau tik traki kā ir uzpūsts," stāsta Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks. "Mēs jau varam filozofēt, kā kaut kādas nianses varēja būt labākas, bet no tā lielas jēgas nav. Jāsaprot, ka visiem apstākļi ir vienādi un tie ir tieši tādi, kā ļauj šā brīža situācija. Protams, ka šajos laikos arī Šveice mēģina rīkot čempionātu nedaudz ekonomiskāk, kā tas būtu iespējams citos gados."

Dalīta tualete ar blakus ģērbtuvi

Jautāts, kas tieši sākumā nav apmierinājis mūsu delegāciju, Baldonieks izteicās, ka "pirmais, ko pamanījām bija ģērbtuves. Tās visām komandām, izņemot Šveici un Krieviju, atrodas diezgan patālu no ledus. Bet atkal – tādi apstākļi ir gandrīz visām komandām. Vēl par ģērbtuvēm – tualetes nav, tā ir kopēja ar otro ģērbtuvi. It kā jau visas komandas šeit esam draudzīgas, bet tomēr pastāv kāda incidenta iespēja pirms vai pēc spēles. Vēl arī uz dušām ir jāiet šķērsojot gaiteni ne visai skaidru iemeslu pēc. Protams, viss nepieciešamais ir - treneru istaba, masieru galdi utt. Jāatzīmē, ka ledus treniņa hallē bija stipri nekvalitatīvs, bet šodien treniņš notika uz arēnas ledus un bija viss kārtībā."

Viesnīca klusumā, bet patālu

"Runājot par viesnīcu – nav tur nekā diža, vienkārši normāla, klusa viesnīca. Pluss ir tāds, ka viesnīca ir diezgan nomaļā un klusā vietā. Piemēram, Insbrukā dzīvojām centrā, kur zem viesnīcas logiem bija bāri - uz galvenās ielas. Tur, protams, ka visu nakti fani ārdās. Vēl arī naktī uzsauc kādus uzmundrinošus saukļus mums. Atbalsts ir vajadzīgs, bet vajadzīga ir arī kārtīga atpūta. Šā brīža viesnīcai mīnuss ir tāds, ka līdz arēnai jābrauc 15-20 minūtes. Berne nav Maskava, bet arī 20 minūtes tomēr ir laiks. Iespējams tas tiks risināts ar vietējās policijas palīdzību – vai nu eskorts, vai vienkārši satiksmes sistēmā noteiktos laikos būs tā saucamās "zaļās līnijas".

Latvijas delegācija meklē, kur apsēsties

"Vēl nedaudz nepierasti ir tas, ka liela daļa brīvprātīgo nav informēti par visu kompleksu. Ja, piemēram, kāds stāv pie durvīm, tad viņš ir "speciālists" tikai par konkrētajām durvīm. Vakar arī devāmies skatīties Šveices spēli sev paredzētajās vietās, bet izrādās, ka nejauši mūsu vietas bija jau pārdotas skatītājiem. Tā nu mēs mazā bariņā pēc mirkļa bijām spiesti meklēt citas sēdvietas.

"Kopumā es noteikti negribu teikt, ka ir izcili, vai drausmīgi. Ir normāli un, pats svarīgākais, visiem vienādi. Ir šādas, tādas nianses, kurās varētu vēlēties labāk un kvalitatīvāk, bet tā taču ir visās dzīves jomās," pozitīvu noskaņojumu saglabā Māris Baldonieks.