Visi bija vienisprātis, ka uzvara pret Zviedriju bija negaidīts, bet tāpēc jo patīkamāks panākums. "Tas notika tā, kā slotas kāts reizēm izšauj," izteicās Guntis Skrastiņš. "Ja pirms tam man jautātu, es teiktu, ka zaudēs ar kādu 1 pret 6." Normunds Sējējs atzinās, ka nav gribējis bojāt nervus un aizgājis uz koncertu, pašu sākumu nav redzējis. "Man meita ziņoja par rezultātu, sūtīja īsziņas, uz beigām jau paspēju." Ivars Vasaraudzis atzīmēja, ka nākamajā dienā visi par hokeju vien runāja, iepriekš jau bijis tā, ka konstatēja zaudējumu un viss. "Cilvēkiem jau vajadzīgi pozitīvi pārdzīvojumi, spēle deva gandarījumu un beigās vēl tā rozīnīte ar uzvaru," G.Skrastiņš.

Visi tika lūgti salīdzināt trīs pēdējā laika lielus panākumus – Rīgas "Dinamo" uzvaru pret Omskas "Avangard" Ziemassvētkos, Latvijas izlases iegūto olimpisko ceļazīmi un vēl svaigāko uzvaru pret Zviedriju pasaules čempionātā. Kā atzina G.Skrastiņš un I.Vasaraudzis, katrā brīdī emocijas ir no jauna un grūti tā visu samērot. Normundam Sējējam tuvāk pie sirds "Dinamo", jo viņš ir visu laiku kopā ar šiem puišiem.

Vēlāk studijā tika iztirzātas dažādas spēles epizodes, arī Mārtiņa Karsuma sadursme ar zviedru aizsargu. Visi vienprātīgi atzina, ka tas bija spēles negadījums - ne Karsums speciāli pretinieku grūda bortā, ne zviedrs izvēlējās pareizo risinājumu. Viņam laika bija gana izvairīties no asās sadursmes. N.Sējējs: "NHL un AHL jau tā māca, nospēlēt katru epizodi līdz galam, strikti nostrādāt, izpildīt vēl kādu spēka paņēmienu un tad slidot uz maiņu. Mārtiņš nostrādāja līdz galam, zviedram tā bija neveiksmīga epizode."

Ivars Vasaraudzis vēl piebilda, ka šādā situācijā rallija ķivere, protams, aizsargātu vairāk zviedru, bet vispār jau šādas ainas negadoties redzēt pārāk bieži. Vēlreiz atcerotie pašu spēli, G.Skrastiņš teica tā: "Es jau biju priecīgs par to neizšķirtu, par iegūto punktu. Pirms soda metieniem, domāju, ka visticamāk zaudēs. Znaroka sūtīja laukumā Naumovu, un tas bija labs diplomātisks gājiens. N.Sējējs vēl piebilda: "Bullīšos ļoti daudz ko izšķir veiksme un vārtsarga koncentrēšanās. Parasti pēc garas spēles to grūti noturēt, savukārt Sergejs ir tāds, kas jebkurā brīdī var iziet laukumā, nav daudz tādu vārtsargu."

Visi kā viens atzina, ka Znaroks jau savulaik arī nekad nepadevās laukumā un tagad kā treneris ļoti aizstāv savējos un mudina cīnīties.

Runājot par gaidāmo spēli pret Austriju, viesi bija samērā piesardzīgi, jo viena spēle otrai nelīdzinās. "Redzēsim, būs jau noteikti smagi, ļoti smagi," atzina G.Skrastiņš. Pašu aktieri savulaik tieši hokeja dēļ esot gandrīz izmetuši no teātra. Tie bija laiki, kad toreizējā PSRS spēlējusi ar Poliju, kuras rindās ļoti labs bijis Jobčiks. Pats Skrastiņš starp uznācieniem uz skatuves ģērbtuvēs kaislīgi skatījies hokeju, par ko ļoti neapmierināts bijis režisors. Viņš teicis, ka nevarot iedomāties nevienu hokejistu, kas atpūtas brīžos un soliņa skatītos teātri, un Skrastiņš nedomājot par lomu. Sasaucoties ar mūsdienām, jaunā hokejistu paaudze kļuvusi krietni inteliģentāka – novelkot slidas, bruņojumu un ķiveri, tie jau ir pavisam citi puiši.

Raidījumā vēl tika uzklausīts viens no Latvijas vispieredzējušākajiem hokeja faniem Šveicē –Agris Skujevskis. Pēc viņa stāstījuma kļuva skaidrs, kāda atmosfēra valdījuši Bernē un tās apkārtnē "Pēc spēles bija milzīgs prieks līdz asarām, kā pēc labi padarīta darba – to bijām gaidījuši daudzus gadus un beigās arī izdevās uzvarēt Zviedriju."

Uzvara noteikti spārnos arī mūsu līdzjutējus. Dīvaini, ber spēles laikā ar Zviedriju Vecrīgas bāros bija visai maz hokeja līdzjutēju , ko var izskaidrot gan ar dārdzību, gan iepriekšējo neticību uzvarai. Tā parādīja arī interaktīvais balsojums – absolūtais vairākums godīgi atzina, ka pirms spēles ar Zviedriju nav ticējuši uzvarai. Jo patīkamāk, ka tā notika.

Informāciju sagatavoja
LTV Sports