Aleksandrs Ņiživijs: "Ļoti grūti bija pirmajā periodā , kad guvām vārtus, jo Šveice uzreiz metās atspēlēties ar dubultu sparu. Nedaudz traucēja arī noraidījumi. Domāju, ka uzvaras galvenais iemesls bija mūsu pacietība. Protams, arī Masaļskis malacis, bet svinēt kaut ko vēl ir pāragri. Tā Vītoliņa dzimšanas diena jau nekur neaizbēgs," smejas Ņiživijs.

Edgars Masaļskis pēc spēles atzina, ka visos soda metienos bija gaidījis, ka šveicieši neapspēlēs, bet metīs, tāpēc viņu izgājieni bijuši nedaudz negaidīti. "Vienīgi trešajā jau zināju, ko tas šveicietis darīs," ar smaidu atzīst Masaļskis.

Kārlis Skrastiņš: "Edžam (Masaļskim - aut.) jāceļ jau otrais piemineklis. It kā visu spēli šodien nebija svaiguma, bet ticība nepazuda nevienā momentā. Lai arī viņi mūs pārliecinoši nomētāja, nevienu brīdi nepārstājām ticēt savai uzvarai."

"Jau pirms tam bijām nolēmuši ļaut šveiciešiem tik daudz mest no zilās līnijas. Svarīgākais bija savākt atlēkušās ripas vārtu priekšā un tas mums arī izdevās. Lielas kļūdas nepielaidām, mums bija arī vairākas iespējas gūt otros vārtus. Katrā ziņā - viss mums vēl ir priekšā. Ar Franciju būs ļoti grūti, jo viņi pieveica Vāciju un līdzīgi spēlēja ar Šveici."

"Svinībām vēl pāragri. Varbūt var vienu glāzi vīna izdzert, lai saldāks miegs un labāk varētu atpūsties. Uzskatu - ja mums ir tāds vārtsargs kā Edža, tad varam paveikt lielas lietas," pozitīvi noskaņots bija pēc spēles stipri pārgurušais komandas kapteinis Kārlis Skrastiņš.