Lai arī Latvijas izlasei pasaules hokeja čempionātā šodiena bija brīvdiena, uz ledus rīta treniņā izgāja visi hokejisti. Kā vienmēr – noskaņojums bija labs, strādāts tika pie momentu realizācijas un pēc treniņa visus priecēja žurnālista Jāņa Matuļa jaunais ūsu griezums.

Pēc treniņa portālam eSports.lv izdevās nedaudz ilgāku laiku pavadīt sarunā ar Latvijas hokeja izlases kapteini Kārli Skrastiņu. Desmit minūšu ekspresintervijā tika runāts gan par līdz šim aizvadīto pasaules hokeja čempionātu, gan arī par Kārļa Skrastiņa karjeru. Kārlis aicināja runāt, kamēr viņš pēc treniņa min pedāļus trenažieru zālē.

Īpaši pēc spēlēm jūtams komandas labais mikroklimats. Vai tas ir Znaroka nopelns? Kāds vispār Oļegs ir psihologs un motivētājs?
- Znarokam ir ļoti labs kontakts ar spēlētajiem – nav savā starpā liela barjera. Protams, spēlētajiem ir liels respekts pret viņu, piedevām viņš prot īstajā momentā pateikt kādu stingrāku vārdu. Līdz šim brīdim gan nav bijuši nekādi, tā teikt, lielie kliedzieni no trenera puses. Tomēr svarīgi ir arī tas, ka paši izlases čaļi ir ļoti lādzīgi. Pievienojos izlasei nespēlējis trīs gadus – redzēju daudzas jaunas sejas. Jāatzīst, ka tāds kolektīvs kā šogad, Latvijas izlasē sen nav bijis. Sen neesmu, spēlējot Latvijas izlasē, bijis tik labā atmosfērā kā šogad. Tas arī varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc mēs aizvadām tik veiksmīgu turnīru.

Tad saki, ka ar izlases spēlētājiem valodu bija viegli atrast arī pēc tik ilgas pauzes?
- Jā, viegli. Jau uzreiz viss bija kārtībā. Visi puiši zina savus uzdevumus un mērķus. Pirms visām spēlēm ir skaidrs, ka mūsu spēlētāji dodas laukumā tikai ar vienu domu – uzvarēt.

Nebija grūti pārslēgties pēc trīs gadu pauzes no Ziemeļamerikas uz Eiropas hokeju?
- Nav jau tik traki. Es tomēr gadus sešus, vai septiņus esmu šajā pusē okeānam spēlējis. Varbūt pirmajā spēlē pret ASV bija nedaudz grūtāk, jo pats nebiju spēlējis divas nedēļas Jā, varbūt šeit arī ir lielāki laukumi, savādāka sistēma, un cits spēles stils, bet tas nav traucējis diezgan ātri adaptēties.

Spēlē pret Zviedrijas izlasi laukumā bija arī Markuss Nilsons. Vai slavenās "medības" beidzot ir beigušās?
- Domāju, ka jā, jo spēles laikā nekas tāds tur nebija un arī pēc spēles viņš mani apsveica. Teica, ka latvieši labi cīnījušies utt. Tā visa jau ir pagātne, ja nu vienīgi žurnālisti vēl to momentu spēj un vēlas atcerēties. (smejas)

Pēc pēdējās spēles izteicies, ka Edža (Masaļskis – aut.) ir pelnījis pieminekli. Latviešu fani gan izsakās, ka visa Latvijas izlase ir pelnījuši pieminekļus, kurus varētu celt topošās "gaismas pils" vietā.
- (Smejas). Pārsvarā pateicoties Edgaram mēs arī izcīnām uzvaras. Šveici vismaz noteikti. Tajā spēlē Edgars ķēra visu ko varēja un ko nevarēja. Piemēram, es kā aizsargs, zinot, ka aiz muguras ir tāds vārtsargs, kurš visus pretinieku metienus atvairīs, uz laukuma darbojos pārliecinošāk. Spēlētāji atļaujas dažreiz nospēlēt arī nedaudz riskantāk. Ir pārliecība, ka pie kļūdām, tev aiz muguras ir cilvēks, kurš tevi izglābs.

Olimpiādē spēlēsi?
- Domāju, ka jā, jo tas tomēr ir Amerikā. Ja ar veselību viss būs kartībā un nebūs traumu, tad, protams, centīšos spēlēt.

Cik es saprotu tev arī līgums ar klubu ir beidzies? Kādi varianti uz nākamo sezonu?
- Jā, līgums ir beidzies, bet tagad kaut kad tuvākajās nedēļās sāksies pārrunas starp klubu un manu aģentu. Tad arī redzēs, pie kā mēs nonāksim. Līdz tam neko minēt negribu.

Nebija grūti vienlaicīgi mīties un runāt?
- Nē, es jau uz vieglo režīmu šobrīd.

Kārlis Skrastiņš

Dzimis: Rīga, 09.07.1974.
Draftēts: Nešvilas "Predators" 1998. gadā 9. kartā (ar kopējo 230. nr.)
Statistika:

Visu izmantoto foto autors ir Romāns Kokšarovs (Sporta Avīze, f64)

Izmantotie resursi:
nhl.com
iihf.com